Poligrāfa
ekspertīzes Latvijā veic tiesu eksperts Uldis Miķelsons.
(Šeit esošā informācija neattiecas uz citām personām, ja tās Latvijā piedāvā poligrāfa pārbaudes. Uldis Miķelsons neveic “melu detektora pakalpojumus.” Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, ekspertīze ir izmeklēšanas darbība.)
Poligrāfa ekspertīzes Latvijā tiek veiktas kopš
1998.gada - U.Miķelsona eksperta praksē. Tās veic galvenokārt
kriminālprocesā, kā arī civilprocesā un
administratīvā procesa lietās. Poligrāfa ekspertīzē var būt pārbaudīti
gan aizdomās turētie /
apsūdzētie, gan arī cietušie un
liecinieki, tāpat arī liecinošās personas civillietā vai
administratīvā procesa lietā. (Šai
ekspertīzei nav apsūdzošas ievirzes; tā ir tikai līdzeklis
personas atbilžu patiesīguma noskaidrošanai.)
Neprocesuālas poligrāfa pārbaudes var būt veiktas arī privātā jomā – uz civiltiesiska līguma pamata, ja nepastāv interešu konflikta apstākļi un pieteiktie jautājumi atbilst eksperta kompetencei.
Kompleksās psiholoģiskās poligrāfa ekspertīzes veic sadarbībā ar tiesu psiholoģijas ekspertu.
Poligrāfa ekspertīzē var noskaidrot:
- Vai persona atbild patiesīgi vai arī melo, apgalvodama vai noliegdama noteiktas darbības (šās pašas vai citas personas veiktas) vai noteiktus situācijas apstākļus;
- Vai personai ir zināma noteikta informācija, kas var būt tikai noteiktās darbībās vai notikumā tieši iesaistītām personām.
Latvijā poligrāfa ekspertīze ir valsts atzīta - tā iekļauta tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatorā, kas reglamentēts ar Ministu kabineta 20.12.2016. noteikumiem Nr.835 (iepriekšējā Tiesu ekspertu likuma redakcijā bija citi MK noteikumi).
Latvijas tiesu praksē, arī LR Augstākajā tiesā
atzīst poligrāfa ekspertīzes secinājumu
pierādījumaVienlaikus
tiek ievērots kriminālprocesa nosacījums, ka nevienam no
pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības
pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.
To, cik ticamas ir
pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, procesa
virzītājs (izmeklētājs, prokurors, tiesa)
izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas
par faktiem kopumā
un savstarpējā sakarībā. nozīmi (ja ekspertīzi ir
veicis kvalificēts, kompetents
tiesu eksperts saskaņā ar procesuālo kārtību un ievērojot metodiskos izpētes nosacījumus).
Ulda Miķelsona izstrādāto poligrāfa ekspertīzes metodi Tiesu
ekspertu padome apstiprinājusi kā pierādījumu ieguvei derīgu izpētes metodi «
IM 21.01Ekspertīzēs pielietotās metodes kā ierobežotas pieejamības dokumenti atrodas Tiesu ekspertu padomes rīcībā.».
Metode pamatā balstīta uz
ASV valsts institūcijās pielietotiem un starptautiski atzītiem ASTM
International
metodiskajiem standartiem, ievērojot arī Eiropas
poligrāfa asociācijas metodiskos standartus. U.Miķelsons
pētījumu
Latvijas
Policijas akadēmijā 1997.-1998.gadā veiktais pētījums, ko pasūtīja
Valsts policija un finansēja Izglītības un zinātnes ministrija.
Bez tam Ulda Miķelsona doktora disertācijas izstrādei 1997. - 2007.g.
patstāvīgi veiktais pētījums kriminālistikā.
rezultātā šajā metodē iekļāvis vairākus metodiskos principus, kas nodrošina izpētes
augstu precizitāti,
uzticamību un validitāti.
Sertificēti tiesu eksperti Latvijā strādā saskaņā ar Tiesu
ekspertu
likumu.
Konkrētās ekspertīzes veikšanā
piemēro
arī attiecīgas jomas normatīvo reglamentāciju
- Kriminālprocesa
likums, Civilprocesa likums, Administratīvā procesa likums.
Atbildību par apzināti nepatiesu eksperta
atzinumu noteic
Krimināllikums.
Neprocesuālas poligrāfa pārbaudes veic saskaņā ar civiltiesisku līgumu. Tādas pārbaudes iniciators var būt gan
procesa dalībpersona vai tās advokātsŠādas pārbaudes rezultātā sagatavotais atzinums (procesuālo normu aspektā tas nav eksperta atzinums, bet ir dokuments), pēc tās iniciatora ieskatiem, var būt iesniegts procesa virzītājam ar lūgumu to izvērtēt kopumā ar pārējiem lietas materiāliem., gan ikviena fiziska vai juridiska persona privātā jomā (piemēram, ja uzņēmumā tiek noskaidroti materiālo vērtību pazušanas apstākļi).
Lai izslēgtu iespēju ietekmēt izdarītos secinājumus, par poligrāfa pārbaudi priekšapmaksa pilnā apmērā jāveic pirms atzinuma sagatavošanas.
Ja procesa virzītājs saskata iespēju neprocesuālas izpētes rezultātā sagatavotu dokumentu izmantot pierādīšanā, tad var nopratināt ekspertu par šo izpēti un tajā izdarītajiem secinājumiem, vienlaikus brīdinot par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikuma 300.pantu par apzināti nepatiesu liecību.
Arī neprocesuālās poligrāfa pārbaudēs, kuru rezultātus tās iniciators nedomā iesniegt policijā vai tiesā, būtiski svarīga ir eksperta kvalifikācija, jo poligrāfs pats nekādus secinājumus neizdara, tā ir vienīgi aparatūra izpētes datu ieguvei.
Poligrāfa dati būtībā parāda vien personas emocionālo stresa noturīgumu. Ja kāda persona, kurš nav tiesu eksperts, izteic secinājumus par personas patiesīgumu, balstoties uz vienīgi poligrāfa datiem, tas nozīmē, ka šis cilvēks nemaz nav veicis izpēti, bet maldinoši norāda uz pārbaudītās personas emocionālo stresa noturīgumu kā melošanas vai patiesīguma kritēriju. Pie tāda "speciālista", kurš būtībā nemaz neveic izpēti, bet vien novērtē stresa līmeni, nav lietderīgi vērsties. Tikai tiesu ekspertīzēs tiek pielietota tāda izpētes metode, kas korekti ļauj noskaidrot personas teiktā patiesīgumu.
Ja procesuāla ekspertīze tiek veikta civillietā, tās apmaksu paredzēts nodrošināt saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta (2) daļu (uz kura pamata jau kopš 2009.gada ir paredzēts pieņemt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus).
Parasti civillietās ekspertīzes – gan pēc tiesas nolēmuma, gan arī pēc puses ierosinājuma – apmaksa notiek saskaņā ar līgumu ar ekspertu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 522.pantu, šķīrējtiesā ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem. Šķīrējtiesa nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.
Administratīvajā procesā ekspertīzes apmaksa tiek veikta saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 18.panta (3) daļa un LR Ministru kabineta 31.08.2004. noteikumiem Nr.748 «Noteikumi par atlīdzības izmaksu lieciniekam, tulkam un ekspertam administratīvajā procesā tiesā».
Līdzīgi kā kriminālprocesā, arī civilprocesā un administratīvā procesa lietās poligrāfa ekspertīzes atzinums var būt izmantots kā pierādījumu avots. Latvijā ir arī šāda tiesu prakse.
Lai izslēgtu iespēju ietekmēt izdarītos secinājumus, par poligrāfa pārbaudi priekšapmaksa pilnā apmērā jāveic pirms atzinuma sagatavošanas.
Ja procesa virzītājs saskata iespēju neprocesuālas izpētes rezultātā sagatavotu dokumentu izmantot pierādīšanā, tad var nopratināt ekspertu par šo izpēti un tajā izdarītajiem secinājumiem, vienlaikus brīdinot par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikuma 300.pantu par apzināti nepatiesu liecību.
Arī neprocesuālās poligrāfa pārbaudēs, kuru rezultātus tās iniciators nedomā iesniegt policijā vai tiesā, būtiski svarīga ir eksperta kvalifikācija, jo poligrāfs pats nekādus secinājumus neizdara, tā ir vienīgi aparatūra izpētes datu ieguvei.
Poligrāfa dati būtībā parāda vien personas emocionālo stresa noturīgumu. Ja kāda persona, kurš nav tiesu eksperts, izteic secinājumus par personas patiesīgumu, balstoties uz vienīgi poligrāfa datiem, tas nozīmē, ka šis cilvēks nemaz nav veicis izpēti, bet maldinoši norāda uz pārbaudītās personas emocionālo stresa noturīgumu kā melošanas vai patiesīguma kritēriju. Pie tāda "speciālista", kurš būtībā nemaz neveic izpēti, bet vien novērtē stresa līmeni, nav lietderīgi vērsties. Tikai tiesu ekspertīzēs tiek pielietota tāda izpētes metode, kas korekti ļauj noskaidrot personas teiktā patiesīgumu.
Ja procesuāla ekspertīze tiek veikta civillietā, tās apmaksu paredzēts nodrošināt saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta (2) daļu (uz kura pamata jau kopš 2009.gada ir paredzēts pieņemt atsevišķus Ministru kabineta noteikumus).
Parasti civillietās ekspertīzes – gan pēc tiesas nolēmuma, gan arī pēc puses ierosinājuma – apmaksa notiek saskaņā ar līgumu ar ekspertu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 522.pantu, šķīrējtiesā ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem. Šķīrējtiesa nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.
Administratīvajā procesā ekspertīzes apmaksa tiek veikta saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 18.panta (3) daļa un LR Ministru kabineta 31.08.2004. noteikumiem Nr.748 «Noteikumi par atlīdzības izmaksu lieciniekam, tulkam un ekspertam administratīvajā procesā tiesā».
Līdzīgi kā kriminālprocesā, arī civilprocesā un administratīvā procesa lietās poligrāfa ekspertīzes atzinums var būt izmantots kā pierādījumu avots. Latvijā ir arī šāda tiesu prakse.
Poligrāfa ekspertīzi pamatā piesaka tāpat, kā citas ekspertīzes kriminālprocesā, civilprocesā vai administratīvajā procesā, līdz ar to jāvadās no attiecīgajām procesuālajām tiesību normām.
Atšķirības ir tikai saistībā ar to, ka to neveic ekspertīžu iestādē, kā arī noteikti apstākļi jāievēro, ja tiek noteikta kompleksā ekspertīze.
Lēmumā par ekspertīzes noteikšanu papildus ekspertīzi reglamentējošiem Kriminālprocesa likuma pantiem izdara atsauci arī uz KPL 34. un 202.pantu. Ja tiek noteikta kompleksā ekspertīze, tad papildus arī uz KPL 199.pantu.
Lēmumā tiek norādīts konkrēta eksperta uzvārds, kam uzdots veikt šo ekspertīzi.
Ja tiek noteikta kompleksā psiholoģiskā poligrāfa ekspertīze, kurā tiek iesaistīts ekspertīžu iestādes eksperts, tad lēmumā norāda poligrāfa eksperta uzvārdu un attiecīgo ekspertīžu iestādi, kuras psiholoģijas eksperts jāiekļauj eksperta komisijā.
Pirms poligrāfa ekspertīzes tās iniciators iepazīstina ekspertu ar lietas materiāliem. Lietderīgi iesniegt ekspertam visu lietu.
Ja lietā ir daudz sējumu, kuros informācija attiecas uz citu personu nodarījumiem vai citām epizodēm, vai arī intensīva darba dēļ procesa virzītājs nevēlas iesniegt ekspertam lietu, tad var iepazīstināt daļēji.
Galvenokārt nepieciešama informācija: 1) pārbaudāmās personas visas liecības; 2) informācija, kas raksturo šo personu; 3) informācija, kas atspoguļo būtiskos izmeklējamā notikuma apstākļus.
Ja lietā ir fototabula no liecību pārbaudes uz vietas, arī tā jāiesniedz ekspertam. Tāpat ļoti lietderīgi iesniegt videoierakstu, ja tādā atspoguļota šās personas vai ar viņu saistītu personu nopratināšana.
Var arī mutiski sniegt papildus [operatīvo] informāciju par pārbaudāmās personas uzvedību izmeklēšanas laikā un viņu raksturojošiem apstākļiem.
Konkrētu adresi, uz kurieni ekspertam nogādāt lietas materiālus, kā arī citus organizatoriskos jautājumus tās sagatavošanas gaitā ar ekspertu saskaņo telefoniski vai - ieteicamāk - ar e-pasta saziņu.
Ja pārbaudāmajai personai paredzēts veikt tiesu psihiatrisko ekspertīzi, tad poligrāfa ekspertīzi noteikti jāveic pēc tās, dodot iespēju ekspertam iepazīties ar psihiatriskās ekspertīzes atzinumu.
Ja uz poligrāfa ekspertīzi vēlas nosūtīt cietušo personu, kurai tiek veikta tiesu psiholoģiskā ekspertīze, tad arī poligrāfa ekspertīzi jāorganizē tikai pēc tās, lai poligrāfa eksperts var iepazīties ar psiholoģiskās ekspertīzes atzinumu.
Poligrāfa ekspertīzē noskaidrojamo jautājumu forma:
Bez tam (parasti gan tikai izmeklēšanas sākotnējā posmā) iespējams risināt vēl jautājumu, vai personai ir specifiskas zināšanas, kādas var būt vienīgi noteiktās darbībās vai notikumā tieši iesaistītajām personām.
Par šāda jautājuma precīzu formulējumu konkrētā gadījumā jākonsultējas ar ekspertu.
Kopumā lietderīgi uzdot pēc iespējas mazāku skaitu (ne vairāk par trim, četriem; taču vislabāk tikai vienu) jautājumus, formulējot to tā, lai jautājums attiektos uz pašu būtiskāko [vienu] apstākli, par ko persona jāpārbauda.
Poligrāfa ekspertīzes nodrošināšanai, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta (1) daļas 3) punkta un (2) daļas nosacījumiem, tiek piemēroti Ministru kabineta 2005.gada 4.oktobra noteikumi nr.754 "Noteikumi par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru".
Poligrāfa ekspertīzi veic Brīvības ielā 99A, Rīgā (pagalma ēka).
Ekspertīzes veikšanas laiks jāsaskaņo vismaz vienu nedēļu iepriekš.
Ekspertīzi parastā kārtībā īsteno apt. divu, trīs nedēļu laikā. Steidzamības gadījumā to var veikt dažu dienu laikā.
Lūdzu nezvanīt ekspertam tikai tādēļ, lai pateiktu, ka esat nosūtījis e-pastu!
Atšķirības ir tikai saistībā ar to, ka to neveic ekspertīžu iestādē, kā arī noteikti apstākļi jāievēro, ja tiek noteikta kompleksā ekspertīze.
Lēmumā par ekspertīzes noteikšanu papildus ekspertīzi reglamentējošiem Kriminālprocesa likuma pantiem izdara atsauci arī uz KPL 34. un 202.pantu. Ja tiek noteikta kompleksā ekspertīze, tad papildus arī uz KPL 199.pantu.
Lēmumā tiek norādīts konkrēta eksperta uzvārds, kam uzdots veikt šo ekspertīzi.
Ja tiek noteikta kompleksā psiholoģiskā poligrāfa ekspertīze, kurā tiek iesaistīts ekspertīžu iestādes eksperts, tad lēmumā norāda poligrāfa eksperta uzvārdu un attiecīgo ekspertīžu iestādi, kuras psiholoģijas eksperts jāiekļauj eksperta komisijā.
Pirms poligrāfa ekspertīzes tās iniciators iepazīstina ekspertu ar lietas materiāliem. Lietderīgi iesniegt ekspertam visu lietu.
Ja lietā ir daudz sējumu, kuros informācija attiecas uz citu personu nodarījumiem vai citām epizodēm, vai arī intensīva darba dēļ procesa virzītājs nevēlas iesniegt ekspertam lietu, tad var iepazīstināt daļēji.
Galvenokārt nepieciešama informācija: 1) pārbaudāmās personas visas liecības; 2) informācija, kas raksturo šo personu; 3) informācija, kas atspoguļo būtiskos izmeklējamā notikuma apstākļus.
Ja lietā ir fototabula no liecību pārbaudes uz vietas, arī tā jāiesniedz ekspertam. Tāpat ļoti lietderīgi iesniegt videoierakstu, ja tādā atspoguļota šās personas vai ar viņu saistītu personu nopratināšana.
Var arī mutiski sniegt papildus [operatīvo] informāciju par pārbaudāmās personas uzvedību izmeklēšanas laikā un viņu raksturojošiem apstākļiem.
Konkrētu adresi, uz kurieni ekspertam nogādāt lietas materiālus, kā arī citus organizatoriskos jautājumus tās sagatavošanas gaitā ar ekspertu saskaņo telefoniski vai - ieteicamāk - ar e-pasta saziņu.
Ja pārbaudāmajai personai paredzēts veikt tiesu psihiatrisko ekspertīzi, tad poligrāfa ekspertīzi noteikti jāveic pēc tās, dodot iespēju ekspertam iepazīties ar psihiatriskās ekspertīzes atzinumu.
Ja uz poligrāfa ekspertīzi vēlas nosūtīt cietušo personu, kurai tiek veikta tiesu psiholoģiskā ekspertīze, tad arī poligrāfa ekspertīzi jāorganizē tikai pēc tās, lai poligrāfa eksperts var iepazīties ar psiholoģiskās ekspertīzes atzinumu.
Poligrāfa ekspertīzē noskaidrojamo jautājumu forma:
- Vai [vārds uzvārds] nemelo, teikdams, ka [datums], [vieta] [neizdarīja noteiktu darbību / neredzēja noteiktus apstākļus / nezina noteiktus apstākļus] ?
Bez tam (parasti gan tikai izmeklēšanas sākotnējā posmā) iespējams risināt vēl jautājumu, vai personai ir specifiskas zināšanas, kādas var būt vienīgi noteiktās darbībās vai notikumā tieši iesaistītajām personām.
Par šāda jautājuma precīzu formulējumu konkrētā gadījumā jākonsultējas ar ekspertu.
Kopumā lietderīgi uzdot pēc iespējas mazāku skaitu (ne vairāk par trim, četriem; taču vislabāk tikai vienu) jautājumus, formulējot to tā, lai jautājums attiektos uz pašu būtiskāko [vienu] apstākli, par ko persona jāpārbauda.
Poligrāfa ekspertīzes nodrošināšanai, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta (1) daļas 3) punkta un (2) daļas nosacījumiem, tiek piemēroti Ministru kabineta 2005.gada 4.oktobra noteikumi nr.754 "Noteikumi par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru".
Poligrāfa ekspertīzi veic Brīvības ielā 99A, Rīgā (pagalma ēka).
Ekspertīzes veikšanas laiks jāsaskaņo vismaz vienu nedēļu iepriekš.
Ekspertīzi parastā kārtībā īsteno apt. divu, trīs nedēļu laikā. Steidzamības gadījumā to var veikt dažu dienu laikā.
Lūdzu nezvanīt ekspertam tikai tādēļ, lai pateiktu, ka esat nosūtījis e-pastu!
Poligrāfa ekspertīzi pielieto situācijās, kad nepieciešams noskaidrot, vai persona atbild patiesīgi vai arī melo par noteiktiem, konkrēti nosauktiem apstākļiem par konkrētu faktu, notikumu, izteicienu, izpaudušos situācijas apstākli u.tml., par ko persona var sniegt nepārprotamu atbildi («Jā» vai «Nē»), vienlaikus pati skaidri apzinoties, vai atbild patiesīgi vai arī melo.
Poligrāfa ekspertīzē nevar izdarīt secinājumu, vai persona melo vai atbild patiesīgi, ja jautājums attiecas uz tās viedokli (tas ir, personas subjektīvs vērtējums par kaut kādiem apstākļiem, tai skaitā par savām darbībām) vai uz emocionālās sfēras aspektiem - vēlmes, nākotnes plāni, tieksmes utt.
Bez tam poligrāfa ekspertīzi var veikt situācijās, kad nepieciešams noskaidrot, vai personai ir zināms konkrēts fakts, notikums, vai arī ir pazīstama cita noteikta persona u.tml., kas var būt zināms tikai ierobežotam personu lokam, un par ko persona var sniegt nepārprotamu atbildi («Nezinu»), vienlaikus pati skaidri apzinoties, vai atbild patiesīgi vai arī melo.
Meli jāatšķir no maldiem.
Maldi nozīmē cilvēka iedomāto vai izteikto priekšstatu, kura neatbilstību patiesībai cilvēks pats neapzinās. Maldi nozīmē, ka cilvēks sniedz patiesīgu informāciju (pats uzskata, ka runā taisnību jeb patiesību), kas faktiski gan ir nepatiesa.
Savukārt, meli nozīmē, ka cilvēks sniedz nepatiesīgu informāciju (pats apzinās, ka nerunā taisnību jeb patiesību), kas parasti arī ir nepatiesa.
Ja cilvēks tic tam, ka runā taisnību jeb patiesību, tad viņš nemelo. Tas ir tāpēc, ka meli būtībā ir nesaraujami saistīti ar cilvēka attieksmi pret paša sniegto informāciju.
Poligrāfa ekspertīzē nevar diagnosticēt maldus. Tā kā šajā ekspertīzē tiek noteikta personas apzinātā attieksme pret tās sniegto informāciju, tad gadījumos, ja persona maldās par paša sniegtās informācijas atbilstību patiesībai, tad šajā ekspertīzē nevar izdarīt pareizu secinājumu. Tāpēc ļoti svarīgi ekspertīzes sagatavošanas gaitā nodrošināt, lai noskaidrojamie jautājumi neiekļautu tādus apstākļus, par kuriem persona var maldīties. Pretējā gadījumā rodas situācija, ka izdarītais secinājums par personas atbilžu patiesīgumu nav izmantojams lietas apstākļu noskaidrošanai turpmākā juridiskā darbībā.
Lai novērstu šādu risku, eksperts var ekspertīzes laikā pēc sarunas ar pārbaudāmo personu izmainīt jautājumu formulējumu, lai tie būtu metodiski korekti un atbilstīgi personas apgalvojumiem, kā arī loģiski pakārtoti ekspertīzei uzdotajiem jautājumiem.
Praktiski poligrāfa pārbaudi var veikt tikpat kā jebkurā krimināllietā, civillietā, administratīvā procesa lietā vai jebkādās situācijās privātā jomā, ja tiek formulēti tādi jautājumi, kas attiecas uz noteiktu pagātnē notikušu vai tagadnē pastāvošu apstākli, par ko persona izsaka nešaubīgas formas apstiprinošu vai noliedzošu apgalvojumu.
Procesa virzītājs vai pārbaudes iniciators noskaidrojamo jautājumu formulējumu var iepriekš apspriest ar ekspertu (ieteicamāk to darīt e-pasta saziņā).
Poligrāfa ekspertīzē nevar izdarīt secinājumu, vai persona melo vai atbild patiesīgi, ja jautājums attiecas uz tās viedokli (tas ir, personas subjektīvs vērtējums par kaut kādiem apstākļiem, tai skaitā par savām darbībām) vai uz emocionālās sfēras aspektiem - vēlmes, nākotnes plāni, tieksmes utt.
Bez tam poligrāfa ekspertīzi var veikt situācijās, kad nepieciešams noskaidrot, vai personai ir zināms konkrēts fakts, notikums, vai arī ir pazīstama cita noteikta persona u.tml., kas var būt zināms tikai ierobežotam personu lokam, un par ko persona var sniegt nepārprotamu atbildi («Nezinu»), vienlaikus pati skaidri apzinoties, vai atbild patiesīgi vai arī melo.
Meli jāatšķir no maldiem.
Maldi nozīmē cilvēka iedomāto vai izteikto priekšstatu, kura neatbilstību patiesībai cilvēks pats neapzinās. Maldi nozīmē, ka cilvēks sniedz patiesīgu informāciju (pats uzskata, ka runā taisnību jeb patiesību), kas faktiski gan ir nepatiesa.
Savukārt, meli nozīmē, ka cilvēks sniedz nepatiesīgu informāciju (pats apzinās, ka nerunā taisnību jeb patiesību), kas parasti arī ir nepatiesa.
Ja cilvēks tic tam, ka runā taisnību jeb patiesību, tad viņš nemelo. Tas ir tāpēc, ka meli būtībā ir nesaraujami saistīti ar cilvēka attieksmi pret paša sniegto informāciju.
Poligrāfa ekspertīzē nevar diagnosticēt maldus. Tā kā šajā ekspertīzē tiek noteikta personas apzinātā attieksme pret tās sniegto informāciju, tad gadījumos, ja persona maldās par paša sniegtās informācijas atbilstību patiesībai, tad šajā ekspertīzē nevar izdarīt pareizu secinājumu. Tāpēc ļoti svarīgi ekspertīzes sagatavošanas gaitā nodrošināt, lai noskaidrojamie jautājumi neiekļautu tādus apstākļus, par kuriem persona var maldīties. Pretējā gadījumā rodas situācija, ka izdarītais secinājums par personas atbilžu patiesīgumu nav izmantojams lietas apstākļu noskaidrošanai turpmākā juridiskā darbībā.
Lai novērstu šādu risku, eksperts var ekspertīzes laikā pēc sarunas ar pārbaudāmo personu izmainīt jautājumu formulējumu, lai tie būtu metodiski korekti un atbilstīgi personas apgalvojumiem, kā arī loģiski pakārtoti ekspertīzei uzdotajiem jautājumiem.
Praktiski poligrāfa pārbaudi var veikt tikpat kā jebkurā krimināllietā, civillietā, administratīvā procesa lietā vai jebkādās situācijās privātā jomā, ja tiek formulēti tādi jautājumi, kas attiecas uz noteiktu pagātnē notikušu vai tagadnē pastāvošu apstākli, par ko persona izsaka nešaubīgas formas apstiprinošu vai noliedzošu apgalvojumu.
Procesa virzītājs vai pārbaudes iniciators noskaidrojamo jautājumu formulējumu var iepriekš apspriest ar ekspertu (ieteicamāk to darīt e-pasta saziņā).
Eksperta kvalifikācija ir noteicošais
validitātes faktorsPlašāk par izpētes validitātes un ticamības jautājumiem skat. šajā lapā publikāciju sadaļā. ikvienā diagnostiskā izpētē, kur secinājumi tiek izdarīti nevis uz deduktīvi atlasītu izmērāmu datu kvantitatīva aprēķina pamata (kā tas ir identifikācijas izpētēs kriminālistikā un psihometriskās izpētēs psiholoģijā), bet gan uz novērojamu datu holiska novērtējuma pamata.
Diagnostiskās izpētēs mazāku lomu spēlē datu ieguves tehniskā procedūra, bet nozīmīgāka ir iegūto datu kvalitāte un daudzums. Holisku izpēti tehniskā ceļā nav iespējams veikt; jebkuri tehniskie līdzekļi ir vienīgi instruments datu ieguvei, kuru izpēti pilnā apjomā patstāvīgi jāveic ekspertamTāpēc nav lietderīgi vērsties pie tāda "speciālista", kurš prot vienīgi īstenot poligrāfa pārbaudes precedūru, fiksējot personas stresa izpausmes, kas vien parāda tās emocionālo stresa noturību, taču nepārzina cilvēku psihoemocionālo un psihofizioloģisko procesu likumsakarības, uz kuru pamata tiek veikta iegūto datu izpēte attiecībā uz tieši personas teiktā patiesīgumu. Tāda "speciālista" izdarīto secinājumu precizitāte ir līdzvērtīga minējumam.
Diemžēl, arī Latvijā reklamējas tādi "speciālisti", kuri stresa reakcijas maldinoši uzdod par patiesīguma / melu pazīmēm un apgalvo, ka "melu detektors" spēj konstatēt melus..
Poligrāfa ekspertīzes metode ieviesta Latvijā, aprobējot tās metodikas, kas tiek lietotas vairāku citu valstu praksē tiesībsargājošo iestāžu darbā, un kas sākotnēji izstrādātas pētījumos ārvalstīs, galvenokārt ASV un Izraēlā.
Šās metodes aprobācija Latvijā notika līdztekus ar ilgstošu un daudzpusīgu izvērtēšanu.
Metodes autors Uldis Miķelsons sākotnēji apguva ASV poligrāfa pārbaudes metodiku – 1996.gadā Igaunijas Nacionālās aizsardzības akadēmijā Kriminālistikas katedras vadītāja, poligrāfa eksperta, profesora, psiholoģijas doktora Jaan Huik vadībā.
1997.- 1998.gadā Latvijas Policijas akadēmijā profesora Anrija Kavaliera vadībā veiktā pētījuma gaitā tika izstrādāts metodes vispusīgs apraksts, kam tika saņemti rakstiski zinātniski izvērtējumi no vairākiem Latvijā vadošiem speciālistiem saistītās jomās – psiholoģijas, psihiatrijas, psihofizioloģijas. Visi izvērtējumi bija pozitīvi: metode ir zinātniski pamatota un var būt pielietota tiesībsargājošo iestāžu darbā pierādījumu ieguvei.
Pētījuma rezultāti turpmāk vēl tika apspriesti Latvijas Policijas akadēmijā zinātniskā seminārā ar visu tiesībsargājošo iestāžu, t.sk. LR Ģenerālprokuratūras pārstāvju un saistīto zinātnes nozaru pārstāvju piedalīšanos.
Pēc tam šie izvērtējumi kopā ar metodes aprakstu un pētījuma rezultātiem 1998.gadā tika iesniegti Izglītības un zinātnes ministrijai, kas to nosūtīja Akadēmiskās bibliotēkas krājumam.
Pēc šās sākotnējās izvērtēšanas autors uzsāka šīs metodes sistemātisku aprobāciju savā ekspertīžu praksē.
Tā rezultāts bija pakāpeniska, taču vispārīga akceptēšana Latvijas tiesībsargājošo iestāžu un tiesu praksē: poligrāfa ekspertīzē izdarītie secinājumi Latvijā tiek atzīti par pierādījumiem, t.sk. arī LR Augstākajā tiesā.
Vienlaikus metodes autors turpināja pētniecisko darbu šajā jomā, nodrošinot atbilstīgas publiskas diskusijas iespējas (izstrādātas vairāk kā desmit publikācijas, nolasīti referāti vairākās starptautiskās konferencēs), kā arī ir veicis citu ekspertu apmācību šīs metodes pielietošanā.
Autors uz veiktās izpētes un praktiskas aprobācijas pamata izstrādāja arī disertāciju kriminālistikā (recencenti: Satversmes tiesas tiesnesis Uldis Ķinis un Augstākās tiesas senators Pāvels Gruziņš), ko publiski aizstāvēja 2007.gadā, iegūstot doktora zinātnisko grādu.
2010.gadā metodes apraksts (versija Nr.1) tika iesniegts Tiesu ekspertu padomei, kas to reģistrēja un apstiprināja kā piemērojamu Latvijas tiesu ekspertu praksē.
2012.gadā autors iesniedza Tiesu ekspertu padomei jau ievērojami pilnveidotu šās metodes aprakstu (versija Nr.2), kas arī tika apstiprināts, un pašlaik kalpo par pamatu šo ekspertīžu veikšanai.
Tiesu eksperts Uldis Miķelsons veicis vairāk kā 1000 poligrāfa ekspertīzes.
Uldis Miķelsons ir arī Britu un Eiropas poligrāfa asociācijas biedrs.
Skat. CV
Diagnostiskās izpētēs mazāku lomu spēlē datu ieguves tehniskā procedūra, bet nozīmīgāka ir iegūto datu kvalitāte un daudzums. Holisku izpēti tehniskā ceļā nav iespējams veikt; jebkuri tehniskie līdzekļi ir vienīgi instruments datu ieguvei, kuru izpēti pilnā apjomā patstāvīgi jāveic ekspertamTāpēc nav lietderīgi vērsties pie tāda "speciālista", kurš prot vienīgi īstenot poligrāfa pārbaudes precedūru, fiksējot personas stresa izpausmes, kas vien parāda tās emocionālo stresa noturību, taču nepārzina cilvēku psihoemocionālo un psihofizioloģisko procesu likumsakarības, uz kuru pamata tiek veikta iegūto datu izpēte attiecībā uz tieši personas teiktā patiesīgumu. Tāda "speciālista" izdarīto secinājumu precizitāte ir līdzvērtīga minējumam.
Diemžēl, arī Latvijā reklamējas tādi "speciālisti", kuri stresa reakcijas maldinoši uzdod par patiesīguma / melu pazīmēm un apgalvo, ka "melu detektors" spēj konstatēt melus..
Poligrāfa ekspertīzes metode ieviesta Latvijā, aprobējot tās metodikas, kas tiek lietotas vairāku citu valstu praksē tiesībsargājošo iestāžu darbā, un kas sākotnēji izstrādātas pētījumos ārvalstīs, galvenokārt ASV un Izraēlā.
Šās metodes aprobācija Latvijā notika līdztekus ar ilgstošu un daudzpusīgu izvērtēšanu.
Metodes autors Uldis Miķelsons sākotnēji apguva ASV poligrāfa pārbaudes metodiku – 1996.gadā Igaunijas Nacionālās aizsardzības akadēmijā Kriminālistikas katedras vadītāja, poligrāfa eksperta, profesora, psiholoģijas doktora Jaan Huik vadībā.
1997.- 1998.gadā Latvijas Policijas akadēmijā profesora Anrija Kavaliera vadībā veiktā pētījuma gaitā tika izstrādāts metodes vispusīgs apraksts, kam tika saņemti rakstiski zinātniski izvērtējumi no vairākiem Latvijā vadošiem speciālistiem saistītās jomās – psiholoģijas, psihiatrijas, psihofizioloģijas. Visi izvērtējumi bija pozitīvi: metode ir zinātniski pamatota un var būt pielietota tiesībsargājošo iestāžu darbā pierādījumu ieguvei.
Pētījuma rezultāti turpmāk vēl tika apspriesti Latvijas Policijas akadēmijā zinātniskā seminārā ar visu tiesībsargājošo iestāžu, t.sk. LR Ģenerālprokuratūras pārstāvju un saistīto zinātnes nozaru pārstāvju piedalīšanos.
Pēc tam šie izvērtējumi kopā ar metodes aprakstu un pētījuma rezultātiem 1998.gadā tika iesniegti Izglītības un zinātnes ministrijai, kas to nosūtīja Akadēmiskās bibliotēkas krājumam.
Pēc šās sākotnējās izvērtēšanas autors uzsāka šīs metodes sistemātisku aprobāciju savā ekspertīžu praksē.
Tā rezultāts bija pakāpeniska, taču vispārīga akceptēšana Latvijas tiesībsargājošo iestāžu un tiesu praksē: poligrāfa ekspertīzē izdarītie secinājumi Latvijā tiek atzīti par pierādījumiem, t.sk. arī LR Augstākajā tiesā.
Vienlaikus metodes autors turpināja pētniecisko darbu šajā jomā, nodrošinot atbilstīgas publiskas diskusijas iespējas (izstrādātas vairāk kā desmit publikācijas, nolasīti referāti vairākās starptautiskās konferencēs), kā arī ir veicis citu ekspertu apmācību šīs metodes pielietošanā.
Autors uz veiktās izpētes un praktiskas aprobācijas pamata izstrādāja arī disertāciju kriminālistikā (recencenti: Satversmes tiesas tiesnesis Uldis Ķinis un Augstākās tiesas senators Pāvels Gruziņš), ko publiski aizstāvēja 2007.gadā, iegūstot doktora zinātnisko grādu.
2010.gadā metodes apraksts (versija Nr.1) tika iesniegts Tiesu ekspertu padomei, kas to reģistrēja un apstiprināja kā piemērojamu Latvijas tiesu ekspertu praksē.
2012.gadā autors iesniedza Tiesu ekspertu padomei jau ievērojami pilnveidotu šās metodes aprakstu (versija Nr.2), kas arī tika apstiprināts, un pašlaik kalpo par pamatu šo ekspertīžu veikšanai.
Tiesu eksperts Uldis Miķelsons veicis vairāk kā 1000 poligrāfa ekspertīzes.
Uldis Miķelsons ir arī Britu un Eiropas poligrāfa asociācijas biedrs.
Skat. CV
Cena ir vienošanās jautājums, kas jāsaskaņo pirms šā darba pieteikšanas.
Poligrāfa pārbaude privātā jomā tiek veikta uz līguma pamata, kas elektroniski jāsaskaņo un elektroniski vai klātienē jāparaksta pirms šās pārbaudes.
Apmaksa pilnā apmērā jāveic pirms secinājumu izdarīšanas, lai nerastos šaubas par secinājumu objektivitāti (skat. arī Ētikas kodeksu)
Dzīvesbiedra neuzticības noskaidrošanai vai tamlīdzīgu sadzīvisku situāciju risināšanā poligrāfa pārbaudes tiesu eksperts Uldis Miķelsons NEVEIC. Lūdzu nesūtīt e-pastus! Izņēmumu nebūs.
Poligrāfa pārbaude privātā jomā tiek veikta uz līguma pamata, kas elektroniski jāsaskaņo un elektroniski vai klātienē jāparaksta pirms šās pārbaudes.
Apmaksa pilnā apmērā jāveic pirms secinājumu izdarīšanas, lai nerastos šaubas par secinājumu objektivitāti (skat. arī Ētikas kodeksu)
Dzīvesbiedra neuzticības noskaidrošanai vai tamlīdzīgu sadzīvisku situāciju risināšanā poligrāfa pārbaudes tiesu eksperts Uldis Miķelsons NEVEIC. Lūdzu nesūtīt e-pastus! Izņēmumu nebūs.
Validitātes aspekti:
Publikācijas:
Melu diagnosticēšanas pamataspekti
Poligrāfa pārbaudes validitāte
Poligrāfa pārbaudes metodikas vieta zinātņu sistēmā
Poligrāfa pārbaudes kriminālprocesā
Poligrāfa pārbaudes civilprocesā
Poligrāfa pārbaudes operatīvās darbības procesā
Poligrāfa lietošanas problemātika detektīvu darbā
Ārējās saites:
Latvijas Republikas normatīvie akti
British and European Polygraph Association
American Polygraph Association
Centre for Forensic Psychophysiology, Ltd. in the United Kingdom
Šās mājaslapas (vietnes) dizaina, koda un tekstuālās informācijas autors: Uldis Miķelsons
Šeit izvietotos materiālus vai to daļu atļauts citēt vai atreferēt nekomerciāliem mērķiem, piemēram, studiju procesā, taču norādot atsauci uz autoru un avotu.
Bez rakstiska saskaņojuma ar autoru nav atļauts jebkādi pārveidot citētās vai atreferētās informācijas jēgu, piemēram, daļu no šīs informācijas iekļaujot citā kontekstā. Jebkādu neskaidrību gadījumā par šeit izvietoto informāciju, pirms tās citēšanas vai atreferēšanas jāsazinās ar autoru, lai novērstu domstarpības par tās interpretāciju.
Bez autora rakstiskas piekrišanas neko no šiem materiāliem nav atļauts publicēt laikrakstos, žurnālos, interneta vietnēs vai jebkādos plašsaziņas līdzekļos, citā veidā komerciālos vai nekomerciālos nolūkos publicēt, pavairot, jebkādā veidā izplatīt, citēt vai atreferēt komerciāla rakstura semināros vai konsultācijās, izvietot elektroniskai piekļuvei, kā arī uzdot par savu vai veikt jebkādas citas darbības, kas var aizskart autora tiesības un likumīgās intereses.
Visi šajā mājaslapā iekļautie materiāli aizsargāti ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu un Krimināllikumu.
Šeit izvietotos materiālus vai to daļu atļauts citēt vai atreferēt nekomerciāliem mērķiem, piemēram, studiju procesā, taču norādot atsauci uz autoru un avotu.
Bez rakstiska saskaņojuma ar autoru nav atļauts jebkādi pārveidot citētās vai atreferētās informācijas jēgu, piemēram, daļu no šīs informācijas iekļaujot citā kontekstā. Jebkādu neskaidrību gadījumā par šeit izvietoto informāciju, pirms tās citēšanas vai atreferēšanas jāsazinās ar autoru, lai novērstu domstarpības par tās interpretāciju.
Bez autora rakstiskas piekrišanas neko no šiem materiāliem nav atļauts publicēt laikrakstos, žurnālos, interneta vietnēs vai jebkādos plašsaziņas līdzekļos, citā veidā komerciālos vai nekomerciālos nolūkos publicēt, pavairot, jebkādā veidā izplatīt, citēt vai atreferēt komerciāla rakstura semināros vai konsultācijās, izvietot elektroniskai piekļuvei, kā arī uzdot par savu vai veikt jebkādas citas darbības, kas var aizskart autora tiesības un likumīgās intereses.
Visi šajā mājaslapā iekļautie materiāli aizsargāti ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu un Krimināllikumu.
Starptautiskie standarti:
